darba aizsardzība — nodarbināto drošība un veselība darbā;

darba aizsardzības pasākumi — preventīvi tiesiski, saimnieciski, sociāli, tehniski un organizatoriski pasākumi, kuru mērķis ir izveidot drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi, kā arī novērst nelaimes gadījumus darbā un arodslimības;
darba aizsardzības speciālists — uzņēmuma darbinieks vai dienesta attiecībās esoša persona, kuras pienākums ir organizēt un kontrolēt darba aizsardzības pasākumus un veikt darba vides iekšējo uzraudzību un kurš ir apmācīts Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;
kompetenta institūcija — institūcija, kura uz attiecīga līguma pamata kā ārpakalpojuma sniedzējs veic darba vides iekšējo uzraudzību uzņēmumā un kuras kompetence darba aizsardzības jautājumos novērtēta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;
kompetents speciālists — speciālists, kurš uz attiecīga līguma pamata kā ārpakalpojuma sniedzējs veic darba vides iekšējo uzraudzību uzņēmumā un kura kompetence darba aizsardzības jautājumos novērtēta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;
darba aprīkojums — jebkura ierīce (mašīna, mehānisms), aparāts, darbarīks vai iekārta, ko lieto darbā;
darba devējs — fiziskā persona, juridiskā persona vai tiesībspējīga personālsabiedrība, kura nodarbina vismaz vienu nodarbināto;
darba vide — darba vieta ar tās fizikālajiem, ķīmiskajiem, psiholoģiskajiem, bioloģiskajiem, fizioloģiskajiem un citiem faktoriem, kuriem nodarbinātais pakļauts, veicot savu darbu;
darba vides iekšējā uzraudzība — uzņēmuma darbības plānošana, organizēšana, īstenošana un vadīšana tādā veidā, lai garantētu drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi;
darba vides risks — varbūtība, ka nodarbināto drošībai vai veselībai darba vidē var rasties kaitējums, un šā kaitējuma iespējamā smaguma pakāpe;
darba vieta — vieta, kurā nodarbinātais veic savu darbu, kā arī uzņēmuma ietvaros jebkura cita vieta, kura nodarbinātajam ir pieejama darba gaitā vai kur nodarbinātais strādā ar darba devēja atļauju vai rīkojumu;
nodarbinātais — jebkura fiziskā persona, kuru nodarbina darba devējs, arī valsts civildienesta ierēdņi un personas, kuras nodarbinātas ražošanas vai mācību prakses laikā;
nodarbināto pārstāvji — nodarbināto arodbiedrība, kuras vārdā rīkojas tās statūtos pilnvarota arodbiedrības institūcija vai amatpersona, un nodarbināto pilnvaroti pārstāvji, kuru pilnvarās neietilpst tās tiesības, kas ir vienīgi nodarbināto arodbiedrībām;
nopietnas un tiešas briesmas — draudi nodarbinātā dzīvībai un veselībai, kas var rasties pēkšņi, īsā laika sprīdī un neatgriezeniski ietekmēt nodarbinātā veselību;
preventīvie pasākumi — rīcība vai pasākumi, ko uzņēmumā veic vai plāno visos darba posmos, lai novērstu vai mazinātu darba vides risku;
uzņēmums — organizatoriska vienība, kurā darba devējs nodarbina nodarbinātos;
uzticības persona — nodarbināto ievēlēta persona, kura apmācīta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un pārstāv nodarbināto intereses darba aizsardzībā;
īpašs risks — darba vides risks, kas saistīts ar tādu paaugstinātu psiholoģisko vai fizisko slodzi vai tādu paaugstinātu risku nodarbinātā drošībai un veselībai, ko nevar novērst vai līdz pieļaujamam līmenim samazināt ar citiem darba aizsardzības pasākumiem, kā vien saīsinot darba laiku, kurā nodarbinātais pakļauts šim riskam;
attālinātais darbs — tāds darba izpildes veids, ka darbs, kuru nodarbinātais varētu veikt darba devēja uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus uzņēmuma, tai skaitā darbs, ko veic, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Par attālināto darbu šā likuma izpratnē netiek uzskatīts darbs, kas tā rakstura dēļ ir saistīts ar regulāru pārvietošanos;
pašnodarbinātais — fiziskā persona, kura veic darbu patstāvīgi un šā likuma izpratnē nav uzskatāma par nodarbināto;
tieši draudi — darba vides risks, kas novedis vai var novest pie nodarbinātā nāves vai pie tā, ka viņa veselībai tiek nodarīti smagi traucējumi;
Darba aizsardzības likums  — LR likums, kura mērķis ir garantēt un uzlabot nodarbināto un pašnodarbināto drošību un veselības aizsardzību darbā, nosakot darba devēju, nodarbināto un viņu pārstāvju, pašnodarbināto, kā arī valsts institūciju pienākumus, tiesības un savstarpējās attiecības darba aizsardzībā;
Darba aizsardzības vispārīgie principi  — Darba aizsardzības likuma 4.pantā uzskaitīti darba aizsardzības vispārīgie principi, saskaņā ar kuriem darba devējs veic darba aizsardzības pasākumus:
1) darba vidi izveido tā, lai izvairītos no darba vides riska vai mazinātu nenovēršama darba vides riska ietekmi;
2) novērš darba vides riska cēloņus;
3) darbu pielāgo indivīdam, galvenokārt darba vietas iekārtojuma, darba aprīkojuma, kā arī darba un ražošanas metožu izvēles ziņā, īpašu uzmanību pievērš tam, lai atvieglotu vienmuļu darbu un darbu ar iepriekš noteiktu ritmu un mazinātu tā negatīvo ietekmi uz veselību;
4) ņem vērā tehnikas, higiēnas un medicīnas attīstību;
5) bīstamo aizstāj ar drošo vai mazāk bīstamo;
6) izveido saskaņotu un visaptverošu darba aizsardzības pasākumu sistēmu;
7) dod priekšroku kolektīvajiem darba aizsardzības pasākumiem salīdzinājumā ar individuālajiem darba aizsardzības pasākumiem;
8) novērš darba vides riska ietekmi uz to nodarbināto drošību un veselību, kuriem saskaņā ar normatīvajiem aktiem noteikta īpaša aizsardzība;
9) veic nodarbināto instruktāžu un apmācību darba aizsardzības jomā;
10) darba aizsardzības jomā sadarbojas ar nodarbinātajiem un uzticības personām.
darba aizsardzības sistēma  — darba devējam ir pienākums organizēt darba aizsardzības sistēmu un nodrošināt darba aizsardzības sistēmas darbību uzņēmumā. Darba aizsardzības sistēmā ietilpst:
1) darba vides iekšējā uzraudzība, tai skaitā darba vides riska novērtēšana;
2) darba aizsardzības organizatoriskās struktūras izveidošana;
3) konsultēšanās ar nodarbinātajiem, lai viņus iesaistītu darba aizsardzības uzlabošanā.
darba aizsardzības organizatoriskā struktūra  —  darba devējs, ņemot vērā uzņēmumā nodarbināto skaitu un darbības veidu, norīko vai pieņem darbā vienu vai vairākus darba aizsardzības speciālistus vai noslēdz līgumu ar kompetentu speciālistu vai kompetentu institūciju.  Ja uzņēmumā ir 250 vai vairāk nodarbināto un tas nodarbojas ar komercdarbības veidiem, kuros atbilstoši normatīvajiem aktiem darba devējam jāiesaista kompetenta institūcija, bet kuros, ievērojot normatīvajos aktos paredzēto izņēmumu, kompetentā institūcija nav iesaistīta, darba devējs norīko vai pieņem darbā vismaz divus darba aizsardzības speciālistus.
Obligāta veselības pārbaude (OVP)  —  Darba devējs nodrošina obligātu veselības pārbaudi tiem nodarbinātajiem, kuru veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt veselībai kaitīgie darba vides faktori, un tiem nodarbinātajiem, kuriem darbā ir īpaši apstākļi. Kārtību, kādā veicama obligātā veselības pārbaude, nosaka Ministru kabinets( " Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude " MK noteikumi Nr.219)

Administratīvie pārkāpumi darba aizsardzības jomā - uzskaitīti Darba aizsardzības likuma VI nodaļā. Naudas sodi tiek noteikti naudas soda vienībās, kur viena naudas soda vienība ir vienāda ar 5 EUR (1 naudas soda vienība = 5 EUR). 
29. pants. Darba vides riska novērtējuma neveikšana vai darba aizsardzības pasākumu plāna neizstrādāšana
Par darba vides riska novērtējuma neveikšanu vai darba aizsardzības pasākumu plāna neizstrādāšanu vai tā neatbilstību darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām piemēro brīdinājumu vai naudas sodu darba devējam vai darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējam fiziskajai personai no četrpadsmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām (no 70 EUR līdz 350 EUR), bet juridiskajai personai — no divdesmit astoņām līdz divsimt divdesmit naudas soda vienībām (no 140 EUR  līdz 1100 EUR).
30. pants. Nodarbināšana bez obligātās veselības pārbaudes
Par nodarbināšanu bez obligātās veselības pārbaudes, ja normatīvajos aktos tā paredzēta, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu darba devējam fiziskajai personai no četrpadsmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām (no 70 EUR līdz 350 EUR), bet juridiskajai personai — no divdesmit astoņām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām (no 140 EUR līdz  700 EUR).
31. pants. Darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšana
Par darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai slēpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu darba devējam vai darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējam fiziskajai personai no divdesmit astoņām līdz simt naudas soda vienībām (no 140 EUR līdz 500EUR), bet juridiskajai personai — no septiņdesmit līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām (no 350 EUR līdz 1400 EUR).
32. pants. Tāda darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšana, kura rezultātā nodarbinātajam radušies smagi veselības traucējumi vai iestājusies viņa nāve
Par tāda darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai slēpšanu, kura rezultātā nodarbinātajam radušies smagi veselības traucējumi vai iestājusies viņa nāve, piemēro naudas sodu darba devējam vai darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējam fiziskajai personai no simt līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām (no 500 EUR līdz 700 EUR), bet juridiskajai personai — no četrsimt divdesmit līdz astoņsimt sešdesmit naudas soda vienībām (no 2100 EUR līdz 4300 EUR).
33. pants. Drošības zīmju nelietošana un to atbilstoša neizvietošana darba vidē
Par drošības zīmju nelietošanu un to atbilstošu neizvietošanu darba vidē, ja tas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai, piemēro naudas sodu darba devējam vai darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējam fiziskajai personai no septiņdesmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām (no 350 EUR līdz 700 EUR), bet juridiskajai personai — no divsimt astoņdesmit līdz piecsimt astoņdesmit naudas soda vienībām (no 1400 EUR līdz 2900 EUR).
34. pants. Nodarbināto nenodrošināšana ar darbam nepieciešamajiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem
Par nodarbināto nenodrošināšanu ar darbam nepieciešamajiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, ja tas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai, piemēro naudas sodu darba devējam vai darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējam fiziskajai personai no septiņdesmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām (no 350 EUR līdz 700 EUR), bet juridiskajai personai — no divsimt astoņdesmit līdz piecsimt astoņdesmit naudas soda vienībām (no 1400 EUR līdz 2900).
35. pants. Neatbilstoša darba aprīkojuma lietošana vai drošības prasību neievērošana
Par daba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām neatbilstoša darba aprīkojuma lietošanu vai drošības prasību neievērošanu, ja tas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai, piemēro naudas sodu darba devējam vai darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējam fiziskajai personai no septiņdesmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām (no 350 EUR līdz 700 EUR), bet juridiskajai personai — no divsimt astoņdesmit līdz piecsimt astoņdesmit naudas soda vienībām (no 1400 EUR līdz 2900 EUR).
36. pants. Nodarbināto neinstruēšana vai apmācības neveikšana jautājumos par nodarbinātā drošību un veselību darbā
Par nodarbināto neinstruēšanu vai apmācības neveikšanu jautājumos par nodarbinātā drošību un veselību darbā, ja tas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai, piemēro naudas sodu darba devējam vai darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējam fiziskajai personai no septiņdesmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām (no 350 EUR līdz 700 EUR), bet juridiskajai personai — no divsimt astoņdesmit līdz piecsimt astoņdesmit naudas soda vienībām (no 1400 EUR līdz 2900 EUR).
37. pants. Citu darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšana, kas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai
Par tādu darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu, kuri rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai, izņemot Darba aizsardzībasl ikuma 33., 34., 35. un 36.pantā minētos pārkāpumus, piemēro naudas sodu darba devējam vai darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējam fiziskajai personai no simt līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām (no 500 EUR līdz 700 EUR), bet juridiskajai personai — no divsimt astoņdesmit līdz piecsimt astoņdesmit naudas soda vienībām (no 1400 EUR līdz 2900 EUR).
38. pants. Darba aizsardzības pakalpojumu sniegšana, pārkāpjot normatīvajos aktos kompetentiem speciālistiem un kompetentām institūcijām noteiktās prasības
Par darba aizsardzības pakalpojumu sniegšanu, pārkāpjot normatīvajos aktos kompetentiem speciālistiem un kompetentām institūcijām noteiktās prasības, izņemot šā likuma 39. pantā minētos pārkāpumus, vai par darba aizsardzības pakalpojumu sniegšanu bez kompetenta speciālista sertifikāta vai kompetentas institūcijas kvalitātes sistēmas sertifikāta piemēro naudas sodu fiziskajai personai no septiņdesmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām (no 350 EUR līdz 700 EUR), bet juridiskajai personai — no simt piecdesmit līdz piecsimt astoņdesmit naudas soda vienībām (no 750 EUR līdz 2900 EUR).
39. pants. Neatbilstoša darba vides iekšējā uzraudzība, sniedzot darba aizsardzības pakalpojumus
(1) Par darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām neatbilstošu darba vides iekšējo uzraudzību, tai skaitā riska novērtēšanu, ko veicis kompetentais speciālists vai kompetentā institūcija, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no divdesmit astoņām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām (no 140 EUR līdz 350 EUR), bet juridiskajai personai — no septiņdesmit līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām (no 350 EUR līdz 1400 EUR).
(2) Par darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām neatbilstošu darba vides iekšējo uzraudzību, tai skaitā riska novērtēšanu, ko veicis kompetentais speciālists vai kompetentā institūcija, vai par normatīvajos aktos kompetentiem speciālistiem un kompetentām institūcijām noteikto prasību pārkāpšanu, kas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai, piemēro naudas sodu kompetentam speciālistam no simt līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām (no 500 EUR līdz 700 EUR), bet kompetentai institūcijai — no divsimt astoņdesmit līdz astoņsimt sešdesmit naudas soda vienībām (no 1400 EUR līdz 4300 EUR).